Gunita Smirnova: Izdegšana uzņem apgriezienus

Lai cik daudz runājam par izdegšanu, šī jautājuma aktualitāte pēdējo desmit gadu laikā nav mazinājusies. Lielā mērā tas ir saistīts ar to, ka mainās gan pasaule, gan vide ap mums, izvirzot aizvien jaunus izaicinājumus.

Daudzi speciālisti aizvien vairāk runā par to, ka mūsdienās ļoti strauji pieaug dažāda veida informācijas apjoms. To stimulē jauno tehnoloģiju attīstība, pieprasot straujā dzīves tempa ātru pielāgošanos. Agrāk saņēmām vēstuli, uz kuru varēja atbildēt aptuveni nedēļas laikā. Vēlāk pasaule mūs iepazīstināja ar zvana funkciju, kas bija daudz biežāks un ātrāks komunikācijas risinājums. Taču tagad papildus tam saņemam ziņas dažādās mobilās ierīces saziņas aplikācijās, kas prasa tūlītēju informācijas analīzi un reakciju. Notiek pamatīgs multitāskings jeb vairāku darbu veikšana reizē.

Protams, nedrīkst aizmirst arī par emocionālo faktoru, kas visam iepriekšminētajam ir liels papildinājums. Ir cilvēki, kuri veicamos darbus grib paveikt maksimāli labi un ir neglābjami perfekcionisti. Ir tādi, kuriem ir grūti pateikt “nē” un atteikt lūgumiem palīdzēt vai paveikt aizvien jaunus uzdevumus. Tāpat cilvēkiem nereti patīk sevi salīdzināt ar citiem, nospraust arvien ambiciozākus, dažreiz pat nereālus mērķus, neizvērtējot savu fizisko un emocionālo kapacitāti darbības paveikšanai. Tas viss veido emocionālo un fizisko faktoru kopumu, kas nereti noved pie cilvēka izdegšanas.

Jāapzinās, ka notiek izdegšana

Pirmā un svarīgākā rīcība, lai izvairītos no izdegšanas, ir apzināšanās, ka tas var notikt arī ar mani. Svarīgi pamanīt tās pazīmes savā ikdienas dzīves ritmā, kas var liecināt par šāda procesa tuvošanos vai jau tā esamību. Pazīmes ir dažādas, taču nereti tās visbiežāk un visprecīzāk pamana mūsu apkārtējie cilvēki — ģimene, draugi un kolēģi. Tās var būt tiešas izmaiņas cilvēka tipiskajā uzvedībā. Piemēram, parasti es strādāju ļoti ātri un precīzi, bet tagad temps ir lēns un tiek pieļautas kļūdas. Var mainīties arī emocionālā reakcija — situācijās, kuras līdz šim uztvēru mierīgi, tagad reaģēju ar agresiju vai, pilnīgi pretēji, sāku raudāt. Palielinās kopējā trauksmes un bažu sajūta, ir bailes kaut ko aizmirst, kļūdīties, ir grūti aizmigt, “pārslēgties”, piemēram, no darba uz privātām lietām. Visu šo simptomu uzkrāšanās ilgākā laika periodā var vainagoties arī ar fiziskiem simptomiem — miega traucējumiem, apetītes izmaiņām, migrēnu, sirdsdarbības traucējumiem u.c.

Lai ar šādu situāciju tiktu galā, vispirms jāsaprot, ka nav viennozīmīga un tūlītēja risinājuma. Šeit svarīgi pārdomāt savas prioritātes un laiku, ko esi gatavs veltīt katrai savas dzīves aktivitātei. Jāpadomā, ka varbūt bez kaut kā ir iespējams iztikt vai atlikt to uz vēlāku laiku. Nav nepieciešams doties uz darbu ar 40 grādu temperatūru vai apmeklēt trīs dažādas sporta nodarbības, ja tām fiziski nepietiek spēka. Bieži vien cilvēks pats pat neapzinās vai pat noliedz, ka notiek izdegšanas process. Tādos brīžos labs resurss ir komunikācija ar apkārtējiem cilvēkiem, kas pirmie pamana šos simptomus. Viņi var palīdzēt, uzdodot nozīmīgus jautājumus, sniedzot atgriezenisko saiti un liekot aizdomāties par dzīves prioritātēm. Reizēm tie pat ir darba vadītāji un kolēģi, kuri paši ir pieredzējuši šādas situācijas. Tāpat cilvēki var meklēt palīdzību pie dažādiem speciālistiem — psihologiem, koučiem un terapeitiem.

Izdeg lēmumu pieņēmēji

Straujās izmaiņas skar visas mūsu dzīves jomas, neatkarīgi no nozares, amata un vietas hierarhijā — šeit būtisks ir katrs cilvēks individuāli. Tomēr vislielākais risks ir tām nozarēm, kur ir nepieciešamība kā indivīdam pieņemt būtiskus lēmumus, kuriem ir liela atbildība un ietekme ne tikai uz viņu, bet arī citiem cilvēkiem un arī globāliem procesiem. Tie ir mediķi, transporta, izglītības, finanšu nozares pārstāvji. Tās ir profesijas, kurās bieži vien pieņemtie lēmumi saistīti ar lielu atbildību, pat risku un nav atsaucami.

Tāpat sarežģītas ir lomas, kur ir daudz dažādi pienākumi vienlaicīgi — katram uzdevumam savs laika grafiks, temps, atbildīgie cilvēki utt. Tas prasa nepārtrauktu mobilizāciju, un iespējams, nav pieteikamas informācijas un kontroles par visu notiekošo. Šādas situācijas ir biznesa vides ikdiena. Noteikti jāpiemin arī darbs un vide, kas saistīta ar spēcīgām emocijām vai dzīves negācijām. Piemēram, ārsti, policisti un glābšanas, sociālo dienestu darbinieki. Pētījumi liecina, ka izdegšanas riskam vairāk pakļauti arī cilvēki, kas strādā maiņu darbā vai daudz ceļo. Grafika maiņas, nakts darbs un laika zonu maiņas ietekmē gan fizisko, gan psiholoģisko pašsajūtu un veselību.

Jebkurā gadījumā, svarīgs ir katrs cilvēks un viņa dzīves situācija — individuālā pieredze un reakcija pat līdzīgās situācijās ļoti atšķiras.